Algu kompensācija krīzes apstākļos
Arhīva materiāls par 2020. gada Covid-19 krīzes algu atbalstu Igaunijā. Zemāk aprakstīta toreizējā shēma ar atlīdzību līdz 70% no aprēķinātās algas, nevis pašlaik pieejama pieteikšanās programma.
Toreizējā vispārīgā informācija un detalizētie skaidrojumi bija publicēti Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda vietnē.
https://www.tootukassa.ee/ru/content/posobiya-i-vozmeshcheniya/novoe-kompensaciya-zarabotnoy-platy
Mērķis bija pēc iespējas saglabāt nodarbinātību. Sākotnēji atbalstam plānoja 250 miljonus eiro.
Vēsturiskās programmas pasākums bija noteikts regulējuma 19.1 pantā. Tālāk saglabāts tālaika noteikumu un skaidrojumu pārskats, ko sākotnēji krievu valodā sagatavoja uzņēmums Kardis.
Pasākums bija paredzēts darbiniekam — personai ar darba līgumu, nevis jebkuram pakalpojumu sniedzējam.. Darba devēja juridiskā forma nebija izšķiroša: tas varēja būt uzņēmums, nevalstiska organizācija vai publiska iestāde.
NB! Pasākums neattiecās uz personām,, kas sniedza pakalpojumus vai veica darbu saskaņā ar saistību— tiesību līgumiem (— piemēram, uzņēmuma vai pilnvarojuma līgumu —,), kā arī uz valdes locekļa atlīdzību..
Izvilkumi no vēsturiskā regulējuma „Nodarbinātības programma 2017—2020“ un komentāri
„Pants 191. Darba samaksas atlīdzināšana
(1) Atlīdzību izmaksāja darbiniekam,, kura darba devēja darbība bija būtiski apgrūtināta—ārkārtēju apstākļu dēļ.“.
Šī vēsturiskā pasākuma pamats bija Covid-19 izraisīti saimnieciskie traucējumi. Atlīdzību darbiniekam maksāja fonds, bet darba devējs iesniedza pieteikumu un pierādījumus.
„(2) Par būtiskām darbības grūtībām,, kas minētas daļā 1 šajā pantā,, uzskatīja situāciju,, kurā vienlaikus izpildīti vismaz divi no šiem nosacījumiem::
1) darba devēja apgrozījums vai,, ja apgrozījuma nav,, ienākums kalendārajā mēnesī,, par kuru prasīta atlīdzība,, samazinājies vismaz par 30% salīdzinājumā ar tā paša mēneša apgrozījumu vai ienākumu iepriekšējā gadā;“.
Piemēram, prasot atlīdzību par 2020. gada martu, salīdzināja 2019. gada marta un 2020. gada marta rādītājus. Salīdzinājumu varēja pamatot arī ar nodokļu uzskaites datiem.
„2) darba devējs nevar nodrošināt nolīgto darba apjomu vismaz 30% darbinieku un piemēroja darba līguma likuma pantu 35 vai 37 atbilstoši darba tiesību nosacījumiem;;
3) vai saskaņā ar pantu 37 darba devējs samazinājis algu vismaz 30% darbinieku vismaz par 30% vai līdz valdības noteiktajai minimālajai algai.“.
Darba devējs iesniedza fondam pieteikumu ar pamatojumu. Uzņēmumu grupā bija jānosaka konkrētais darba devējs un attiecīgie darbinieki; vairāku juridisko personu esamība pati par sevi nenozīmēja vienu automātiski atbalstāmu darba devēju.
„(3) Atlīdzību saņēma darbinieks,, kuram nevar nodrošināt nolīgto darba apjomu un kura darba devējs piemēroja pantu 35 vai 37 atbilstoši darba tiesību nosacījumiem;.
(4) Fonds darbiniekam maksāja atlīdzību 70% no viņa aprēķinātās vidējās darba samaksas,, bet bruto—summa nepārsniedza 1000 eiro vienā kalendārajā mēnesī,, ņemot vērā daļā noteikto 7 šajā pantā,. Vidējo algu aprēķināja saskaņā ar daļu 2 pantā 142 par bezdarba apdrošināšanu.“.
Vēsturiskajā aprēķinā izmantoja bezdarba apdrošināšanas atlīdzības principu: attiecīgo deviņu darba mēnešu izmaksas pirms pēdējiem trim darba mēnešiem dalīja ar 270, iegūstot dienas vidējo. Īsākam nodarbinātības periodam piemēroja faktisko izmaksu un mēnešu aprēķinu. Tas nav pašreizējās algas vai atvaļinājuma naudas universālais aprēķins.
Fonds sedza 70% no šādi aprēķinātās algas, bet ne vairāk kā 1000 eiro bruto mēnesī.
„(5) Atlīdzību uzskatīja par darba devēja samaksāto darba algu,, ko fonds izmaksāja darbiniekam darba devēja vārdā no fonda līdzekļiem.“.
Par fonda izmaksāto daļu fonds maksāja attiecīgos darbaspēka nodokļus. Darba devēja paša maksājumam un minimālās algas nodrošināšanai bija atsevišķi nosacījumi; atbalsts neatcēla visus darba devēja pienākumus.
„(6) Darba devējam bija jāmaksā darbiniekam,, kurš saņēma algu atlīdzību,, paša finansēta bruto alga vismaz 150 eiro“.
150 eiro bija minimālā bruto summa, kas jāmaksā pašam darba devējam. Darba devējs drīkstēja maksāt arī vairāk.
Darba devējs maksāja darbaspēka nodokļus par savu faktiski izmaksāto algas daļu.
„(7) Fonda atlīdzība kopā ar daļā minēto 6 maksājumu nodrošināja vismaz nolīgtajai slodzei atbilstošu minimālo darba algu,, ko noteikusi valdība.“.
Darba devēja daļa kopā ar fonda atlīdzību nodrošināja piemērojamo minimālo algu. Sākotnējā skaidrojumā norādīts, ka fonds ieturēja ienākuma nodokli no izmaksātās summas,, nepiemērojot neapliekamo minimumu..
Nepilnas slodzes gadījumā piemēroja atbilstošu algas un sociālā nodokļa sadalījumu: darba devēja minimālais paša maksājums bija 150 eiro, bet fonda daļai un sociālā nodokļa minimuma nodrošināšanai bija īpaši noteikumi. Šis ir vēsturiskās shēmas apraksts, nevis pašreizējs kompensācijas aprēķins.
„(8) Darbinieks varēja saņemt atlīdzību par ne vairāk kā diviem kalendāra mēnešiem,, kuros darba devējs izpildīja daļā noteiktos 2 šā panta nosacījumus.“.
Sākotnējā shēmā darba devējs izvēlējās divus no trim mēnešiem — 2020. gada marta, aprīļa un maija.
„(9) Darba devējam bija pilnībā jāatmaksā atlīdzība,, ja darba attiecības izbeidza mēnesī,, par kuru pieprasīja algu atlīdzību,, vai nākamajā mēnesī štatu samazināšanas dēļ saskaņā ar pantu 89 vai 90 atbilstoši darba tiesību nosacījumiem;“.
Štatu samazināšana mēnesī, par kuru saņemts atbalsts, varēja radīt atmaksas pienākumu.
Tas attiecās arī uz nākamo mēnesi. Pasākuma mērķis bija saglabāt nodarbinātību, nevis atbalstīt tūlītēju darbinieku atlaišanu.
Tā kā fonds maksāja darba devēja vietā, attiecīgajā gadījumā summu atprasīja no darba devēja, nevis darbinieka. Bez atbalsta darba devējam pašam būtu jāsedz atbilstošā alga un nodokļi.
„(10) Par katru mēnesi darba devējs iesniedza atsevišķu pieteikumu pēc savas algas daļas izmaksas, parasti piecu kalendāra dienu laikā.“.
Ātrai izmaksai bija paredzēta iesniegšana piecās kalendāra dienās. Sākotnējais skaidrojums pieļāva arī vēlāku iesniegšanu līdz toreizējās shēmas noslēgumam 2020. gada 30. jūnijā; tas nav pašreizējs pieteikšanās termiņš.
Darba devējs varēja samaksāt savu daļu pirms ierastās algas dienas un pēc tam pieteikt atlīdzību. Atbilstošus pieteikumus fonds plānoja izskatīt un izmaksāt parasti piecās darbdienās, nevis garantēja šādu termiņu ikvienā situācijā.
„(11) Pieteikumā darba devējs norādīja::
- darbinieka vārdu,, kuram nevarēja nodrošināt nolīgto darba apjomu vai kura alga bija samazināta;, personas kodu vai, ja tā nav, dzimšanas datumu;, adresi vai e-. pastu un bankas konta numuru;;
- darba devēja nosaukumu, (vārdu,), personas vai reģistrācijas kodu, adresi vai e-. pastu;;
- pamatojumu un pierādījumus par apgrozījuma vai ienākumu izmaiņām,, nenodrošināto darba apjomu vai algas samazināšanu;;
- apliecinājumu par paša līdzdalības samaksu,. kas minēta daļā 6 šajā pantā,.
- Pēc fonda pieprasījuma darba devējam bija jāiesniedz papildu ziņas un dokumenti, kas vajadzīgi lēmumam par atlīdzību..
- Atlīdzību finansēja no nodarbinātības pakalpojumu un pabalstu mērķkapitāla,, ja tajā bija pieejami attiecīgie līdzekļi.“.
Darba inspekcijas vēsturiskais skaidrojums par panta piemērošanu 37 darba līguma likumā
Sākotnējā rakstā citēts Darba inspekcijas juristes Grētes Kāras skaidrojums: “Algu iespējams mainīt, pusēm vienojoties saskaņā ar Darba līguma likuma §12, vai darba devējam vienpusēji — tikai ievērojot §37 nosacījumus.”
Saskaņā ar §12 puses var vienoties par darba līguma grozījumiem. Ja darbinieks nepiekrīt, vienošanās nav panākta, un darba devējs nevar tikai šī iemesla dēļ samazināt algu jau nākamajā dienā.
Skaidrojumā §37 attiecināts uz neparedzētiem, no darba devēja neatkarīgiem saimnieciskiem apstākļiem, kas neļauj nodrošināt nolīgto darba apjomu un kuros algas maksāšana kļūtu nesamērīgi apgrūtinoša. Samazinājums bija ierobežots laikā un ar minimālās algas prasībām, nevis brīva iespēja jebkurā krīzē samazināt samaksu.
Panta ceturtā daļa paredzēja paziņot par plānoto samazinājumu darbinieku pārstāvim vai,, ja tāda nav,, pašiem darbiniekiem vismaz 14 kalendāra dienas iepriekš.. Šajās 14 kalendāra dienās darbinieks varēja paust viedokli un izvērtēt, vai turpināt darbu ar mazāku atalgojumu.
Ja darbinieks nepiekrīt turpināt šādos apstākļos, §37 paredzēja īpašu līguma uzteikšanas iespēju ar vismaz piecu darbdienu paziņojumu un attiecīgajām tiesiskajām sekām. Precīzo kārtību vērtē pēc piemērojamās likuma redakcijas.
Ārkārtējā situācija pati par sevi neatļāva nekavējoties vienpusēji samazināt algu. Grozījumiem jau nākamajā dienā bija vajadzīga darbinieka piekrišana; vienpusējai rīcībai bija jāizpilda §37 priekšnoteikumi un paziņošanas kārtība.
Kopsavilkums par vēsturisko pasākumu:
- Aprakstītā sākotnējā shēma attiecās uz diviem no trim mēnešiem — 2020. gada martu, aprīli un maiju — ar pieteikumu un izmaksu periodu līdz jūnija beigām. Vēlākie pagarinājumi un citi atbalsta posmi bija atsevišķi regulēti.
- Mērķis bija palīdzēt darba devējiem ekonomisko grūtību laikā saglabāt darbību, piegāžu ķēdes un darba vietas.
- Darbinieks bija persona ar darba līgumu; darba devējs — persona, kas viņu nodarbināja, neatkarīgi no juridiskās formas.
- Darba devējam ar dokumentiem bija jāpierāda vismaz divi no trim nosacījumiem:
- apgrozījums vai ienākums samazinājies vismaz par 30% salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada periodu;
- nav iespējams nodrošināt nolīgto darbu vismaz 30% darbinieku, piemērojot Darba līguma likuma §35 vai §37;
vismaz 30% darbinieku alga samazināta vismaz par 30% saskaņā ar §37.
Darba devēja paša bruto maksājums bija vismaz 150 eiro, fonda atlīdzība — ne vairāk kā 1000 eiro bruto. Katra puse nodrošināja savas daļas darbaspēka nodokļus.
Fonds sedza 70% no noteiktajā kārtībā aprēķinātās algas, ievērojot 1000 eiro griestus un minimālās algas nodrošināšanas noteikumus kopā ar darba devēja daļu. 2020. gada minimālā alga bija 584 eiro; nepilnai slodzei piemēroja atbilstošus nosacījumus. Šie skaitļi nav 2026. gada algas likmes.
Štatu samazināšana atbalsta mēnesī vai nākamajā mēnesī radīja darba devēja pienākumu atmaksāt attiecīgo atlīdzību.
Vēsturiskā statistika:
Sākotnējā pārskatā norādīts, ka 2020. gada februārī darba līguma izmaksas saņēma 555 261 cilvēks; 74 357 jeb aptuveni 13% — minimālās algas apmērā, un no viņiem 16 125 strādāja nepilnu slodzi. Pilnu slodzi strādāja 460 506 cilvēki jeb 83% no izmaksu saņēmējiem; 58 232 jeb aptuveni 13% saņēma minimālo vai mazāku summu. Nepilnu slodzi strādāja 94 755 cilvēki jeb 17%; 16 125 jeb aptuveni 17% no šīs grupas saņēma minimālo vai mazāku summu. Tie ir sākotnējā materiāla 2020. gada dati.
Tālaika pārskatā bruto algas mediāna norādīta 1145 eiro, vidējā bruto alga — 1462 eiro.
Sociālo lietu ministrija sagatavoja piemēru tabulas ar darba devēja un fonda maksājumiem un attiecīgajiem nodokļiem šīs shēmas ietvaros.
Toreizējais piemērs algu diapazonam no 584 līdz 1428 eiro raksturo fonda daļu kopējā jaunajā izmaksā; tas nav apgalvojums, ka fonda likme vienmēr bija 74% no agrākās algas. Ja agrākā alga pārsniedza 1428 eiro,
1000 eiro griestu dēļ fonda daļa samazinājās. Piemēros ar 300 eiro bruto algu vai attiecīgo minimālo algu kopējais darba devēja un fonda maksājums varēja saglabāt iepriekšējo ienākumu. Šo piemēru secinājumus nedrīkst attiecināt uz jebkuru slodzi vai līgumu bez aprēķina.
Vēsturiskie aprēķinu piemēri, ja algas samazināšanai piemēro pantu 37 darba līguma likumā
| Iepriekšējā bruto—darba/samaksa (€) | 300 | 584 | 1428 | 1600 | 3000 |
| Darba devēja izmaksātā daļa (minimālais paša maksājums 150 €) | 150 | 150 | 150 | 150 | 150 |
| Darba devēja nodokļi (sociālais nodoklis un bezdarba apdrošināšana) | 51 | 51 | 51 | 51 | 51 |
| Fonda atlīdzības summa | 150 | 434 | 1000 | 1000 | 1000 |
| Sociālais nodoklis un bezdarba apdrošināšana no atlīdzības (maksā fonds) | 51 | 147 | 338 | 338 | 338 |
| Jaunā bruto—darba alga (€) | 300 | 584 | 1150 | 1150 | 1150 |
| Darbinieka saņemtā summa salīdzinājumā ar iepriekšējo algu— bruto (%) | 100 % | 100 % | 81 % | 72 % | 38 % |
| Fonda izdevumi, ieskaitot nodokļus | 201 | 581 | 1338 | 1338 | 1338 |
| Darba devēja izdevumi, ieskaitot nodokļus | 201 | 201 | 201 | 201 | 201 |
| Darbinieka ienākumu samazinājums | 0 % | 0 % | 15 % | 23 % | 55 % |
Piemērojot §35, kad nolīgto darbu vispār nevar nodrošināt, darba devējam jāsaglabā attiecīgā samaksa. Vēsturiskajā piemērā, ja agrākā bruto alga bija 1428 eiro, fonds maksāja 1000 eiro un darba devējs sedza atlikušos 428 eiro. Ja alga bija 3000 eiro, fonds maksāja 1000 eiro jeb aptuveni 33%, bet darba devējs — 2000 eiro jeb aptuveni 67%. Zemāk saglabātas sākotnējās piemēru tabulas.
Vēsturiskie aprēķinu piemēri, ja algas samazināšanai piemēro pantu 35 darba līguma likumā
| Iepriekšējā bruto—darba/samaksa (€) | 300 | 584 | 1150 | 1428 | 1600 | 3000 |
| Darba devēja izmaksātā daļa (minimālais paša maksājums 150 €) | 150 | 150 | 345 | 428 | 600 | 2000 |
| Darba devēja nodokļi (sociālais nodoklis un bezdarba apdrošināšana) | 51 | 51 | 117 | 145 | 203 | 676 |
| Fonda atlīdzības summa | 150 | 434 | 805 | 1000 | 1000 | 1000 |
| Sociālais nodoklis un bezdarba apdrošināšana no atlīdzības (maksā fonds) | 51 | 147 | 272 | 338 | 338 | 338 |
| Jaunā bruto—darba alga (€) | 300 | 584 | 1150 | 1428 | 1600 | 3000 |
| Darbinieka saņemtā summa salīdzinājumā ar iepriekšējo algu—bruto (%) | 100 % | 100 % | 100 % | 100 % | 100 % | 100 % |
| Fonda izdevumi, ieskaitot nodokļus | 201 | 581 | 1077 | 1338 | 1338 | 1338 |
| Darba devēja izdevumi, ieskaitot nodokļus | 201 | 201 | 462 | 573 | 803 | 2676 |
| Darbinieka ienākumu samazinājums | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Izdevumu sadalījums | (iepriekšējā bruto—alga ir vienāda ar 100 %) | |||||
| Fonda izdevumi, ieskaitot nodokļus | 50 % | 74 % | 70 % | 70 % | 62 % | 33 % |
| Darba devēja izdevumi, ieskaitot nodokļus | 50 % | 26 % | 30 % | 30 % | 38 % | 67 % |
| Darbinieka ienākumu samazinājums | 0 % | 0 % | 0 % | 0 % | 0 % | 0 % |
Pasākuma ietekme uz darba devēju bija atkarīga no piemērotā Darba līguma likuma panta. Ja agrākā bruto alga bija 1600 eiro, sākotnējā pārskatā salīdzināti šādi scenāriji:
- piemērojot §37 un ievērojot algas vai darba apjoma samazināšanas nosacījumus, piemērā darba devējs maksāja 150 eiro un fonds — 1000 eiro;
- piemērojot §35, kad darba nav, bija jāsaglabā vidējā samaksa: fonds sedza līdz 1000 eiro, darba devējs — atlikušos 600 eiro.
Sākotnējā pasākuma pamatojumā uzsvērta darba vietu saglabāšana un mājsaimniecību ienākumu krituma mazināšana. Pārskatā citēti arī 2018. gada nabadzības rādītāji: relatīvā nabadzībā dzīvoja 52,5% bezdarbnieku, absolūtā — 16,7%. Tie ir vēsturiskā pamatojuma dati, nevis pašreizējā situācija vai pierādījums programmas sasniegtajam rezultātam.
Paredzētais ieguvums bija palīdzēt mājsaimniecībām segt pamatvajadzības, kredītus, uzturlīdzekļus un negaidītus izdevumus. Tas bija pasākuma mērķis, nevis garantēts iznākums katram saņēmējam.
Vērtējot iespējamos saņēmējus, grozījumu autori toreiz minēja:
- īpašu nozīmi mazajiem uzņēmumiem, kuru izmaksās darba samaksai ir liels īpatsvars un kuriem darbinieku skaita dēļ varēja būt vieglāk izpildīt procentuālos kritērijus;
- nozares ar paredzamu lielu pieprasījuma un darba apjoma kritumu, piemēram, izmitināšanu, ēdināšanu, mākslu, izklaidi, atpūtu, apstrādes rūpniecību un elektroenerģijas ražošanu.
Sākotnējā ietekmes aplēsē izmantoti 2018. gada dati: aptuveni 131 000 uzņēmumu un iestāžu, no tiem 53 683 ar vismaz vienu darbinieku vai reģistrētu valdes locekli; kopā aptuveni 552 000 nodarbināto. Mērķgrupas aplēse bija ap 43% uzņēmumu un 83% nodarbināto. Pats valdes locekļa statuss tomēr nedeva tiesības uz darbiniekam paredzēto atlīdzību.
Pārskatā izmantotajos 2020. gada februāra nodokļu datos no 555 261 darba līguma izmaksu saņēmēja 17,8% strādāja apstrādes rūpniecībā, 4% — izmitināšanā un ēdināšanā, 1,8% — mākslas, izklaides un atpūtas jomā, 0,8% — energoapgādē. Minimālās algas saņēmēju īpatsvars bija 25,3% izmitināšanā un ēdināšanā, 16,1% mākslas un izklaides jomā un 10% apstrādes rūpniecībā. Tie ir arhīva avota rādītāji.
Vēsturiskajā riska analīzē piecos iespējamos scenārijos izmaksas tika aplēstas no 330 miljoniem līdz 1,157 miljardiem eiro. Tā nav pašreizējā programmas izdevumu atskaite.
Pateicība uzņēmumam Kardis par sākotnējo informāciju krievu valodā.
Sākotnējo pārskatu un tulkojumu sagatavoja Jeļena Korosteļova, tiesību zinātņu maģistre, juriste, „Kardis“
Starptautisks grāmatvedības un nodokļu eksperts
Pieteikt maksas konsultāciju
Nospiežot pogu, jūs piekrītat privātuma politikai.
Jūsu personas dati netiks nodoti trešajām personām